Lūdzu uzgaidiet...
Referats.lv  
  
Reģistrēties    Aizmirsi savu paroli?
 
 


Referātu jomas

 

Ekonomika un bizness
Ekonomika un bizness

Tiesības
Tiesības

Humanitāras zinātnes
Humanitāras zinātnes

Eksaktās zinātnes
Eksaktās zinātnes

Nozares un tehnoloģijas
Nozares un tehnoloģijas


Jaunie dokumenti


Kredītiestādes Latvijā 31 Lpp.


Bankas un Kredīts 12 Lpp.


Naudas un banku sistēma Centrālā Banka 10 Lpp.


Naudas un banku sistēma Centrālā Banka 10 Lpp.


Kredīts tā avoti, nodrošinājumi un formas 13 Lpp.


Veģetārisms 28 Lpp.


Loģistikas firmas SIA “xxx” mārketinga strateģijas mērķi 13 Lpp.


Loģistikas firmas SIA “Baltreiss” uzņēmejdarbības vide 14 Lpp.


Plānošana, strategija 14 Lpp.


Uzņēmējdarbības vide Latvijā 21 Lpp.

Dokuments MS Word formātā (DOC, DOCX, RTF)

ZIP arhīva apjoms:

98 Kb




Līdzīgie
dokumenti (8)



1. Konstitucionālās tiesības jēdzieni, jautājumi un atbildes 31 lpp.

2. Atbildes uz ieskaites jautājumiem konstitucionālajās tiesībās 48 lpp.

3. Konstitucionālās tiesības un ar tām saistītie jautājumi 57 lpp.

4. Darba tiesību sistēma un tās pamatprincipi 11 lpp.

5. Konstitucionālās tiesības kā zinātne 4 lpp.

6. Administratīvā procesa tiesību jēdziens un funkcijas 5 lpp.

7. Administratīvā akta stāšanās spēkā un spēkā esamība 3 lpp.

8. Konstitucionālo tiesību jēdziens, objekts un priekšmets 61 lpp.

Konspekts
 
Konstitucionālās tiesības kā tiesību nozare



Dokumenta ID: 5868

Joma 1: Tiesības->Tiesību teorija un konstitucionālās tiesības

Joma 2: Humanitāras zinātnes->Politika

Līmenis: Augstskola

Autors: JANCUKS

Dokumenta moderātors: S188 (pārbaude: 10.03.2010)

Valoda: Latviešu

Apjoms: 12 Lpp.

Atsauces: Nav atsauces uz literatūtu

Pievienošanas datums: 10.03.2010

Pievienošanas laiks: 21:11


Apraksts:

Konstitucionālās tiesības kā tiesību nozare

Konstitucionālās tiesības kā tiesību nozare regulē: 1)indivīda, pilsoņa un visas sabiedrības dzīves tiesiskos pamatus no vienas puses, un2)valsts uzbūves un darbības tiesiskos pamatus no otras puses, 3)kā arī abu šo pušu savstarpējās attiecības.Konstitucionālo tiesību reglamentācijas priekšmets ir: 1)personas tiesiskā statusa pamati; 2)sabiedrības un valsts iekārtas pamati; 3)valsts forma; 4)likumdošanas, izpildu un tiesu varas organizācija un darbība;5)valsts pārvaldes un pašvaldību pamati.Konstitucionālo tiesību subjekti iedalāmi divos veidos:fiziskas personas (pilsoņi, indivīdi, velētāji, deputāti);sabiedriski veidojumi ( valsts organizācijas, partijas, iestādes).Konstitucionālās tiesības darbojas ar valstu vai citu politisku organizāciju pamatlikumiem.Konstitūcijas ir valdības karkass un nosaka, cik brīvi politiskie orgāni var ieviest jaunus likumus vai regulas..Ne visām valstīm ir apkopotas konstitūcijas, taču šādām valstīm ir t. s. jus commune vai arī zemes likums, kas satur sevī dažādus pavēlošus un saskaņojošus likums. Šādi likumi var būt paražu likumi, tiesnešu izveidoti likumi, starptautiskie likumi un normas. Bieži kļūdas pēc par tādām valstīm kā Lielbritānija saka, ka tām ir "nerakstīta konstitūcija". Taču patiesībā tās konstitūcija ir pierakstīta plašā grāmatu, statūtu un atskaišu daudzumā.Konstitucionālās tiesības var izskaidrot kā tiesības veidot jaunas tiesības.Tās kontrolē attiecības starp tiesu varu, tiesnešu varu un likumdevēju varu ar izpildorgānu un tā apakšorgāniem. Viens no svarīgākajiem konstitūciju uzdevumiem šajā aspektā ir norādīt varu hierarhijas un savstarpējās attiecības. Piemēram, unitārās valstīs konstitūcija piešķirs maksimālo varu vienai centralizētajai administrācijai un likumdevējam, kaut gan bieži vara var būt sadalīta lokālā municipālā līmenī. Kad konstitūcija darbojas federālā valstī, tā noteikts vairākus valsts līmeņus, kas sadzīvo sadalot savā starpā jurisdikciju apgabalus, kurus var darboties dažādi likumi, to pielietojums un realizācija.

Konstitūcijas rašanas vēsturiska gaita.

Pirmā konstitūcija tika izveidota ASV 1787.g., kas ir pirmā formālā konsitūcija (tas nozīmē pirmā rakstiski fiksētā konstitūcija). Ar pašu vārdu konstitūcija līdz tam laikam apzīmejā citus dažāda veida normatīvus aktus vai pat vienkārši dokumentus. ASV konstitūcija ievada posmu, ko sauc par pirmā viļņa konstitūcijām šis posms turpinās līdz 1949.g. Šajā laikā pastāv tautas un monarhu savstarpēja kompromisa meklēšana. Tautas idejas iegūst prioritāti, līdz ar to konstitūcijas struktūrā regulē valsts un cilvēkiesības. Eiropā pirmā konstitūcija parādās Francijā 1789.g., šajā pašā laikā savu konstitūciju iegūst arī Polija. 19.gs. strauji pieaug konstitūciju sakits visā Eiropā, pastāv konstitūcijas, kuras vēljoprojām darbojas Piemēram : Norvēģijā, Beļģijā Otrā viļņa jeb jaunās konstitūcijas rodas pēc II PK, konstitūcijā radikāli mainās prioritātes un līdz ar to mainās konstitūciju struktūra. Priekšplānā izvirzās cilvēks, sabiedrība, valsts. Pretruna starp cilvēktiesībām un valsts iekārtu. Parādās daudz un dažādi jauninājumi, Piem.; ievieš starptautisko tiesību principus, sieviešu vēlēšanu tiesības, jauniešu tiesības. Parasti šīs konstitūcijas sauc par garajām konstitūcijām. Ir 3 konstitūciju rašanās veidi: 1) monarhs “dāvā” tautai konstitūciju, lai radītu ilūziju, šī K. monarhu neierobežo (Cariskās Krievijas K. 1906.g.-dāvāts gribas akts); 2) tautas suverenitātes ideja ir izteiktāka. Tas ir “līgums” starp tautu un monarhu (konstitucionāla monarhija –Zviedrija, Norvēģija); 3)tauta pati veido sev K. Monarha vispār nav, tiek realizēta tautas suverenitātes ideja.• 1787.g. Filadelfijā 39 delegāti no 57 atzina šo Konstitūciju.Tālāk – Polijas Konstitūcija – 1791.g. 3.05.1791.g. 3.09. –Francijas Konstitūcija, kas spēkā bija mazliet vairāk par1 gadu (1.g.18.d.)1792.g. 14.05 – II Polijas Konstitūcija;1815.g. Krievijā – cara Aleksandra Konstitūcija

Konstitūciju veidi iedalās: Stingrā jeb cietā – vienmēr sarežģīts process. Parasti jānobalso vairākumam galvenajā valsts pārvaldes orgānā, vai par izmaiņām atsevišķos tās punktos nepieciešams visas tautas balsojums. Elastīgā – nepieciešams parlamenta kvalificētais balsojums, tādas parasti ir sīkas izvērstas konstitūcijas, kur nepieciešamas izmaiņas laikam līdz, attīstoties sabiedrībai. Piemēram, bijusī PSRS konstitūcija; Jauktā – tā ir abu iepriekš minēto savienojums. Tāda ir arī Latvijas satversme. Atbilstoši satversmes 76 – 80p. Lai pieņemtu satversmes grozījumus par 1.,2.,3.,4.,6.,77.p., tad Saeimas sēdē jāpiedalās ne mazāk kā 2/3 Saeimas locekļu. Tā grozījumus pieņem 3 lasījumos un ne mazāk kā 2/3 klātesošo balsu vairākumu. Tad grozījums tiek nodots tautas balsojumam un tas tiek pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgajiem. Satversmes grozījumus var iesniegt arī 1/10 daļa vēlētāju.

Suverenitāte. Valsts suverenitāte.

Suverenitāte - varas īpašība, kvalitāte (būt augstākajai varai). Par suverenitātes subjektiem (nesējiem) var būt tauta, nācija, valsts, tiesības. suverenitāte ir valsts varas galvenā pazīme. Tai jābūt gan iekšējai - neatkarīgai no valstiskām varām, gan arī ārējai - starptautiski neatkarīgai. Suverenitāte raksturo varas kvalitāti, tās pilnību un pakāpi. Sākotnēji suverenitāte bija politisks princips, kas kalpoja viduslaiku augstākajiem feodālajiem valdniekiem cīņā pret citiem feodāļiem un Romas pavēsta pretenzijām. 19.gs. beigās suverenitātes princips kļūst par neatkarīgu nacionālo valstu konstitucionālu principu. Pastāv valsts, tautas, valsts orgānu, valsts varas, tiesību suverenitāteValsts orgānu suverenitāte - tauta pati nevar darboties politiski, tāpēc tā savā vietā ieceļ orgānu - politiski pilntiesīgu pilsoņu kopumu, kas tad arī ir tautas suverenitātes nesējsValsts varas suverenitāte - valsts vara ir augstākā vara, juridiski neierobežota un neierobežojama, pāri tiesībām stāvoša.. Valsts varas suverenitāte - iekšējā suverenitāte. Tiesību suverenitāte - tiesiskā valstī augstākā vara pieder tiesībām. Valsts suverenitāte - savas neatkarības nodrošināšana uz ārieni pret citām līdzīgām organizētām personu savienībām. Tautas suverenitāte - tauta tiek atzīta par visas varas avotu., tauta ir patstāvīga un nav atkarīga no citas tautas. Valsts suverenitātes realizēšanas ietvari un virzieni

 

 


Saturs:

Konstitucionālās tiesības kā tiesību nozare
Konstitūcijas rašanas vēsturiska gaita
Konstitūciju pieņemšanas, grozīšanas un atcelšanas paņēmieni.
Demokrātijas formas
Konstitūciju veidi
Suverenitāte. Valsts suverenitāte
Tauta kā suvereēnās varas avots
Varas dalīšanas princips
Tiesiskas valsts pamatprincipi un to attīstības process Latvijā.
LR Satversmes pilnveidošanas gaita
Tautas padomes politiskā platforma kā LR pirmā pagaidu Satversme
Personas politiskas tiesības un brīvības
Politiskās tiesība
Personas ekonomiskās un sociālas tiesības
Piederība pie Latvijas pilsonības
Pilsonības jēdziens un tā saturs
Naturalizācijas ierobežojumi
Pilsonības zaudēšana
Vēlēšanu tiesības. Aktīvas un pasīvās vēlēšanu tiesības
Demokrātisku vēlēšanu tiesību pamatprincipi
Tiešās vēlēšanās
Vēlēšanu sistēmas jēdziens.
LR Saeimas vēlēšanas
Tautas nobalsošanas (referenduma)institūts
Likumdošanas vara valsts varas dalīšanas sistēmā
Saimas deputāti
Saimas amatpersonas un to ievēlēšanas kārtība
Likumu ierosināšana.
Saeimas svarīgākās funkcijas
Saeimas atlaišana
Likumprojektu steidzamība
Likumu izsludināšanas, publicēšanas un spēkā stāšanās kārtība
Saemas komisijas
Valsts prezidenta ievēlēšana
LV prezidenta tiesības
LR Valsts Prezidenta funkcijas
MK izveidošanas kārtība
Izpildvara valsts varas dalīšanas sistēmā
Ministru kabineta struktūra un sastāvs.
Ministru kabineta tiesību akti
Ministru kabineta funkcijas un pilnvara
Tiesu vara Valsts varas dalīšanas sistēmā
Tiesu neatksrības principi un garantijas
Tiesu institūciju sistēma Latvijā
Tiesnešu disciplinārā atbildība
Satversmes tiesa un tās kompetence
Latvijas valsts simbolika
Lielbritānijas un Z-īrijas apvienotās karalistes valsts iekārta
ASV valsts iekārta
Francijas Republikas valsts iekārta.
Vācijas Federatīvā Republika
Dānijas Karalistes valsts iekārta
Dānijas Karalistes valsts iekārta
Somijas Republikas valsts iekārta.
Polijas Republikas valsts iekārta.
Igaunijas Republikas valsts iekārta.
Lietuvas Republikas valsts iekārta.
Krievijas Federācijas valsts iekārta
Baltkrievijas valsts iekārta
Zviedrijas Karalistes valsts iekārta
 

Cena 2 Ls

Pievienot grozam

Dokuments tiek piegādats uz jūsu e-pastu pēc apmaksas Online vai uz bankas kontu.
Referats.lv @ Copyrights. 2010 Portāla karte Kontakti Par saitu Referats.lv